Gvido Grīnbergs

Kas jāņem vērā, izstrādājot interaktīvu ceļojošo galeriju?

Laika periodā no 14. līdz 17. jūnijam Porto norisinājās Eiropas Zinātnes centru un muzeju asociācijas ikgadējā konference Ecsite 2017, kuru izdevās apmeklēt arī man. Vizītes mērķis bija ne tikai satikt nozares paziņas un uzzināt “karstākos” jaunumus, bet arī iegūt informāciju par interaktīvām ceļojošajām galerijām.
Interaktīvu ceļojošo galeriju izstrādes cenas ir ļoti dažādas, un tās ietekmē dažādi faktori. To izstrādes cena mainās no 50 000 EUR līdz 2 000 000 EUR. Izstrādes cenu ietekmē arī izstādes izmērs (tātad eksponātu skaits), eksponātu interaktivitātes līmenis, unikālo eksponātu skaits un citi faktori, kas saistīti ar ražošanu un izstrādi. Tas pats attiecas arī uz to, par kādu naudas summu šis ceļojošās galerijas izstrādātājs ir gatavs to izīrēt. Konferencē noskaidrotās cenas – sākot no 5 000 EUR/mēnesī līdz 100 000 EUR/mēnesī par interaktīvas ceļojošās galerijas īri (minimālais īres laiks ir 6 mēneši). Veicot aptauju, secināts, ka zinātnes centri atpelna izstrādāto ceļojošo izstādi 2 – 3 gadu laikā kopš izīrēšanas brīža. Piemēram, ja ceļojošā izstāde izmaksājusi 300 000 EUR, tiek plānots, ka tā ienesīs šādu summu 2 – 3 gadu laikā (ieteicamā izīrēšanas cena būtu 12 500 EUR – 18 750 EUR/ mēnesī, jo gadā vidēji izstāde tiek izīrēta 8 mēnešus). Ja ceļojošā izstāde ir ļoti pieprasīta, tai cenu nesamazina; ja interese par ceļojošo izstādi krītas, cena tiek samazināta.
 
Tēmas izvēle un izvēles kritēriji
Tēmas izvēle, izstrādājot interaktīvas ceļojošās galerijas, ir atšķirīga katrā interaktīvā zinātnes centrā, taču ir zināmas līdzības, kas jāņem vērā tēmas izvēlē.
 
1. Tēmas aktualitāte. 
Ja tēma šobrīd ir “karsta”, tas nenozīmē, ka tā tāda būs pēc 2 – 3 gadiem, kad izstāde tiks izstrādāta. Šobrīd ļoti aktuāla tēma visā pasaulē ir “Filmu izstrāde, specefekti, kā top filmas”. Kopā redzētas četras šādas jaunas izstādes (vai tādas, kas tuvākā laikā tiks piedāvātas izīrēšanai). Vienmēr ļoti aktuāla tēma ir bijusi “Dinozauri”. Šādas izstādes ir pieejamas ļoti daudz, taču jāņem vērā, ka vairākumā gadījumu šīs izstādes nav interaktīvas un aizņem ļoti daudz vietas (parasti arī iekļauj kādu dinozauru manekenu). Tēma, kas piesaista daudz apmeklētāju, ir “Cilvēka ķermenis”. Šāda tipa interaktīvas ceļojošas izstādes ir pieejamas vismaz 10. 
 
2. Pieejamais finansējums/galerijas izmērs.
Katrs zinātnes centrs budžetā ir paredzējis konkrētu naudas summu, kuru ir gatavs izdot par interaktīvas ceļojošās galerijas īri. Šī summa ir atkarīga no zinātnes centra lieluma, apmeklētāju skaita, ienākumu līmeņa un citiem faktoriem. Kāds zinātnes centrs katru gadu šai pozīcijai atvēl 200 000 EUR. Attiecīgi tas meklē ceļojošās galerijas, kuras atbilst šai summai un der tam paredzētajā vietā (600 m2).
 
3. Sponsori.
Zinātnes centriem (galvenokārt ASV un Āzijā) ir sponsori; parasti – lielas organizācijas, uzņēmumi. Zinātnes centri sadarbībā ar šo sponsoru izstrādā ceļojošo galeriju par šī sponsora noteikto tēmu (PIXAR filmu studija, NASA u.c. piemēri). Eiropā šis modelis nav sevišķi izplatīts, jo nav izplatīta sponsorēšanas/ziedošanas kultūra.
 
4. Tēmas atbilstība zinātnes centra konceptam.
Katram zinātnes centram ir savs attīstības un vīzijas koncepts. Izvēloties tēmu ceļojošajai galerijai, bieži vien zinātnes centrs to izstrādā saistībā ar savu attīstības vīziju un ietver kādu tēmu, kura zinātnes centram ir ieplānota tā attīstības vīzijā (tehnoloģijas, daba, ūdens, vēsture, atklājumi u.c.).
 
5. Personiskās ambīcijas
Aptaujājot zinātnes centru vadītājus, nereti tika saņemta atbilde, ka tēmu izvēlas zinātnes centra vadītājs, paļaujoties uz savu intuīciju. Kad tēma noteikta, projekta darba grupa izstrādā tēmas konceptu, pielāgo eksponātus, padarot tos maksimāli interaktīvus un interesantus. Aptaujās tika uzsvērts, ka “jāpārdod ir tēma, bet apmeklētājus piesaistīs tas, cik interaktīvi būs izdomātie eksponāti, kas šo tēmu nodos apmeklētājiem”. 
 
Zinātnes centru vadītāju ieteikumi interaktīvu ceļojošo galeriju izstrādei
Aptaujājot zinātnes centru vadītājus un piedaloties vairākās lekcijās, kuru galvenā tēma bija “interaktīvas ceļojošās galerijas”, tika uzklausīti un pierakstīti vairāki ieteikumi, kuri jāņem vērā gan izvēloties tēmu, gan pēc tam pārdodot ceļojošo galeriju:
  1. Izvēloties tēmu, uzreiz jādomā par to, kādi eksponāti varētu tikt ražoti (tie, kas kaut kur redzēti, mēģināti). Izstādes jāveido maksimāli interaktīvas.
  2. Kad izstāde izveidota, jāpievērš īpaša uzmanība tās testēšanai un kļūdu novēršanai, lai pēc tam (kad izstādi izīrē citiem zinātnes centriem) tā darbotos nevainojami.
  3. Ja vien tas ir iespējams, atsevišķi jāuzskaita apmeklētāji (citi zinātnes centri prasa statistiku par iepriekšējiem periodiem, lai zinātu, cik apmeklēta ir izstāde).
  4. Jārada papildu lietas kopā ar ceļojošo izstādi, kas zinātnes centram radītu papildu ienākumus (radošās darbnīcas, eksperimentu grāmatas, darba lapas, suvenīri u.c.).
  5. Nedrīkst pieļaut, ka izstāde ilgi stāv noliktavā (tas var liecināt, ka tā nav pietiekami interesanta un tāpēc var būt grūtāk pārdodama).
  6. Izstrādājot jaunu izstādi, jāņem vērā kultūru atšķirības, ja plānots, ka izstādi izīrē ne tikai Eiropā.
  7. Jāpievērš uzmanība tam, uz kurieni izstādi transportē, un jāsadarbojas ar uzņēmumiem, kuriem ir pieredze izstāžu transportēšanā (ja izstāde “iesprūst” muitā, tas rada zaudējumus abām pusēm).
  8. Līgumā jāiekļauj punkti, kuri paredz to, kādiem speciālistiem jābūt klāt pie izstādes izkraušanas, montāžas, apkalpošanas.
  9. Līgumā jāiekļauj punkts, ka ir pieejama izkraušanas vieta ar pacēlāju un ērtu piebraukšanu (lai nerodas papildu izmaksas, kad jāslēdz satiksme, jābloķē ceļš u.c.).
  10. Līgumu jāslēdz tādā valūtā, kāda ir izdevīga zinātnes centram, jo izstāžu līgumus parasti noslēdz vismaz 2 – 3 gadus pirms reālās izstādes izīrēšanas, tāpēc nevar zināt, kāda būs politiskā/ekonomiskā situācijā pasaulē (BREXIT piemērs).
  11. Pastāv trīs populārākās iespējas, kā var vienoties par sadarbības modeli:
  • viens zinātnes centrs izīrē izstādi no cita, par to samaksājot konkrētu naudas summu, pirms tam noskaidrojot un vienojoties par to, ko šī summa sevī iekļauj (atvešanu, izkraušanu, uzstādīšanu, salikšanu, aizvešanu);
  • zinātnes centrs izīrē izstādi no cita, par to maksājot izstrādātājam atkarībā no tā, kādi ir ienākumi par biļetēm (procenti no pārdotā). Procentu apjomu un maksāšanas kārtību atrunā līgumā. Tas centrs, kas izstādi izīrē, lūdz līgumā ierakstīt konkrētas mārketinga aktivitātes, kādas jāveic centram, kurš izstādi saņem. Pierasta prakse ir šāda: ja izstādes popularizēšanā netiek investēti vismaz 50 000 EUR, tad šāds sadarbības modelis parasti netiek apsvērts;
  • divi zinātnes centri izstādes samaina, par to nemaksājot naudu. Šādos gadījumos gan jābūt uzmanīgiem un izstādes pirms tam jāapskata, jo, ja viens centrs izstrādājis labu, interaktīvu izstādi, var gadīties, ka pretī saņem sliktas kvalitātes izstādi, tāpēc ieteikums ir šo sadarbības modeli neizmantot.

      12. Ceļojošajai izstādei jābūt pielāgojamai citiem zinātnes centriem – jābūt ērti maināmam saturam, valodām, pielāgojamām izstādes grafikām utt.
      13. Ceļojošajai izstādei nedrīkst būt speciālas pieslēgumu prasības, jo tādā veidā var samazināt iespēju izstādi izīrēt.
      14. Ja ceļojošā izstāde ilgi netiek izīrēta, nav jābaidās tai mainīt mārketinga stratēģiju, mārketinga materiālus un sākt visu no jauna (arī mainot saturu un/vai eksponātus).
      15. Ceļojošo izstāžu izīrēšana ir “māksla” – neviens līgums nav tipveida, par visu ir jāvienojas, viss ir jāizrunā, jāparedz uz priekšu, jāieraksta līgumā, jābūt elastīgiem un gataviem uz     kompromisiem.

Noslēgumā jāsecina, ka nav vienotas receptes, lai radītu interaktīvu ceļojošo izstādi tādu, kuru pēc tam viegli izīrēt citiem centriem – tas ir pasākumu kopums, spēja pielāgoties, nebaidoties riskēt. Viss atkarīgs no tā, cik izstāde būs interaktīva, kāda būs pārdošanas stratēģija, cik līdzekļu tiks ieguldīts mārketingā un citi faktori, kas var būt izšķiroši. Protams, ja vien neplānojat izstrādāt interaktīvu izstādi par dinozauriem vai cilvēka ķermeni – tad panākumi ir vairāk nekā garantēti.